Diario

  • Last.fm streiks par brīvu radio

    Mar 29 2009, 9:24

    No pirmdienas, 30. marta Last.fm vairs neļaus klausīties Last.fm radio par brīvu. Par šo iespēju turpmāk būs jāmaksā €3.00 mēnesī.
    Protams, tas nav daudz, un to droši vien var atļauties lielākā daļa Last.fm lietotāju, taču, kas ir par brīvu, tam ir jābūt par brīvu. Kas dīvaini, Last.fm arī turpmāk ļaus klausīties radio par brīvu ASV, Vācijas un Lielbritānijas lietotājiem. Diskriminējoši.
    Šī mēnešmaksa noteikti liks daudziem pašreizējiem lietotājiem vienkārši pārstāt lietot Last.fm. Šī mēnešmaksa negatīvi ietekmēs tos indie māksliniekus, kas paši izplata savu mūziku par brīvu un nemaz nevēlas, lai viņiem par to maksā. Kā viņi tagad varēs popularizēt sevi? Last.fm saka, ka par to padomās, bet – kā var nesolīt?

    Tāpēc Last.fm lietotāji tiek aicināti uz streiku – no 30. marta līdz 5. aprīlim pārtraukt skroblēt dziesmas. Kā nekā tieši tas, ko klausās lietotāji, arī darbina pašu Last.fm.
    Pat ja tam nebūs nekādu jūtamu rezultātu, es tik un tā piedalīšos.



    Vairāk informācijas FREE IS FREE domubiedru grupā.
    Tā savāca vairāk kā 1000 atbalstītājus vien divu dienu laikā un 2000 – četrās dienās.

    [url=http://www.last.fm/user/asia-research/journal/2009/03/28/2lqi64_open_letter_to_the_lastfm_management]open letter to the lastfm management[/url]
    [url=http://www.last.fm/user/okckilinc/journal/2009/03/27/2lnnjz_last.fm_strike]Last.Fm Strike[/url]
  • Zaļā 4diena un El Mars

    Mar 28 2009, 15:27

    Thu 26 Mar – "Zaļā 4diena"

    Tīri nejauši pirms nedēļas no briiC.lv uzzināju, ka viņš zīmē logo "Zaļās 4dienas" pasākumiem, pēc tam painteresējos, ko tas īsti nozīmē, un izrādījās, ka šoreiz tas nozīmē El Mars koncertu!
    Iepriekšējoreiz, kad aizstaigāju uz akustisko vakaru Studentu klubā, uzzināju, kas ir El Mars, un man viņš ļoti iepatikās. Nu, par to jau es rakstīju.

    Šoreiz līdzi atnāca arī Li.U., kurai tika tas otrais CD, ko iepriekšējoreiz iegādāju. Viņa teica, ka Studentu kluba koncertu aprakstīju tik jūsmīgi, ka nebūtu labi, ja viņa palaistu garām šo, lai arī kursa darba termiņš sāk spiest.
    Ieejot zālē, jautāju, kur viņa vēlas sēdēt, uz ko Li.U. atbildēja: "Uz skatuves!" (Pēc koncerta mēs patiešām pasēdējām uz skatuves.)
    Mēs abi ērti iekārtojāmies skatuvei tuvu esošā rindā, un ap mums sāka pulcēties zvaigznes. :) Man tieši blakus apsēdās Gustavo, priekšā – Jānis Šipkēvics juniors (Cosmos) un turpat arī Renārs Kaupers (Prāta Vētra). Iespaidīgi, un vēl nekas nemaz nav sācies! Bija manāmas vēl dažas slavenības.
    Tā sēžot un gaidot, Li.U. ieminējās, ka viņa cer, ka šis būs no tiem koncertiem, kuriem negaida beigas. Un vēl viņa pa to gaidīšanas laiku uzrakstīja jaunu dzejoli. Tikai nobeigumu nepaspēja.

    Pirms koncerta tika parādītas dažas "zaļās" reklāmas no PDF, Mammadaba. Tad atskan "pirmais zvans" (mūsu aplausi, gaidot mūziķus), un pēc brīža viņi arī parādās – vispirms El Mars, tad arī pārējie uzrāpjas uz skatuves – ģitārists, divas vijolnieces, puisis ar dažādiem skandināmajiem un vēl perkusionists.

    Koncerts nebija akustisks kā Studentu klubā, taču tik un tā tas bija lielisks. El Mars daudz jokoja, šo to pastāstīja tā vispār un par savām dziesmām, kad un kā tās radušās. Pastāstīja, ka un kāpēc viņam nav telefona. Pastāstīja, ka vispirms spēlējis kādā Ņujorkas radio un tikai pēc tam Latvijā (Radio SWH). Pajokoja par AKKA/LAA un YouTube. Atzinās, ka nav pieradis pie mikrofoniem. Viņš nospēlēja laikam visas dziesmas no sava albuma "Bare Love to Bare Soul", plus vienu dziesmu no drošivienka nākamā albuma un vēl divas koverversijas. Pirmās autoru neatklāja, bet otrā bija no Love ("mans draugs ir bijis uz viņu koncertu, un tas vispār ir.. wow"). Vienu no koverētajām dziesmām viņš esot spēlējis arī Ņujorkas radio, un diktore teikusi, ka tā ir viena no viņas mīļākajām dziesmām.

    Koncerts bija ļoti pozitīvs, arī pats El Mars koncerta beigās teica, ka bija lielisks vakars. Zāles aplausi katru reizi bija no sirds, nevis pieklājības dēļ, jo uzstāšanās bija Tiešām Ļoti Laba!
    Bija arī daudz smieklu, jo, kā El Mars teica, skatuve jau tika taisīta improvizācijas teātrim.
    Piemēram, vienas dziesmas laikā Edijs, kurš parasti spēlēja vairākus nelielus apmēram sitamos instrumentus, pūta mutes ermoņikas, un viņam kaut kas nedaudz sajuka. Ne tā, ka ļoti, bet tā, ka varēja pamanīt, ka laikam vajadzēja kaut kā savādāk skanēt. Klausītāji pamanīja un nedaudz iesmējās, Edijs, protams, sakautrējās un arī sāka ķiķināt, par ko mēs, protams, sākam smieties. Viņš tur piesarcis sēž un grozās uz sava beņķīša, un tas viss ir tik dabiski, tik personīgi.. Arī pārējie mūziķi smejas. Bet dziesma ir tikai pusē! Es nesaprotu kā, bet El Mars spēja to visu vairāk vai mazāk laist gar ausīm un mierīgi pabeigt dziesmu. Pēc tam viņš lika zālei kārtīgi izsmieties, lai nākamās dziesmas laikā kāds nesāktu smieties un neparautu viņu līdzi ("es jau arī tāds jautrītis..").

    Pat žēl, ka mēs tik labi varējām visu redzēt un justies tik tuvu viņiem, bet viņi tur uz skatuves redz tikai melnu tumsu prožektoru dēļ, nevis visus klausītājus.

    Pēc koncerta El Mars mūsu albumos kaut ko ierakstīja un parakstījās. Wīi! Pat labi vien ir, ka iepriekšējoreiz nomudījos un nedabūju autogrāfu, jo šoreiz to piedzīvoja arī Li.U. Viņa bija sajūsmā par visu šo pasākumu.
    Vienkārši fantastiska gaisotne un tikpat lieliska mūzika, un viss, viss, viss!


    Nākamais "Zaļās 4dienas" pasākums / koncerts būs 9. aprīlī, kad turpat K.Sunī uzstāsies Anete. Es gan neko par viņu nezinu, taču Li.U. teica, ka "viņa tāda ļoti apgarota". Un mēs sarunājām aiziet arī uz viņas koncertu.
  • Viens Džei Bī pirmdienā

    Feb 18 2009, 20:33

    Mon 16 Feb – James Blunt

    (nopūta)
    Biju uz Džeimsa Blānta koncertu. Lai cik banāli tas nebūtu, varu vien teikt nothing special.

    Gāju uz to ne jau tāpēc, ka būtu JB fans, bet gan tikai kompānijas pēc. Turklāt kompānijas lielākā JB fane saslima un pati uz koncertu nemaz netika. :)

    Koncerts bija vienkārši neinteresants. Tad jau pat Avrila man patika maķenīt labāk (lol).
    Lai arī varētu padomāt, nav tā, ka man Blānts nepatiktu. Es pat esmu viņu klausījies tā nedaudz biežāk pirms kāda laika. Bet, bet.. Nu, nebija labs koncerts.
    Viņš tur uz skatuves dziedāja vienu dziesmu pēc otras, un tās likās diezgan vienveidīgas un līdzīgas, tur nebija nekā interesanta, aizraujoša, pavelkoša.
    Vienubrīd pamanījām, ka viņš skrien caur skatītājiem no skatuves līdz pretējai zāles pusei. Tā likās spontāni un tā "o!" (Lenny Kravitz darīja ko līdzīgu). Bet tad izrādījās, ka viņam zāles vidū ir klavieres, kas tika paceltas kopā ar viņu divu metru augstumā, lai visi viņu redzētu tā nodziedam divas dziesmas. Tātad iepriekš iestudēts. Tātad parasts šovs.

    Vienīgā dziesma, ko pašlaik no koncerta vēl atceros, ir No Bravery. Un atceros to lielākoties skatu uz ekrāna un pirmsdziesmas komentāra dēļ. (Dziesma ir par karu, bezcerību un tā.)
  • Akustiskais vakars Studentu klubā

    Feb 12 2009, 17:16

    Wed 11 Feb – Kārlis Kazāks Unplugged

    Vakar biju uz koncertu, un bija tīri forši. Iepriekš nebiju bijis ne Studentu klubā, ne uz tādiem akustiskajiem koncertiem vispār. Un bija tīri forši.

    No sākuma uz skatuves kāpa El Mars, tāds jauns puisis zaļā cepurē ("es esmu Elmārs, īstajā vārdā Raimonds"). Iepriekš biju dzirdējis dažas viņa dziesmas Last.fm'ā, un tās pašas un vēl citas tagad esmu dzirdējis arī dzīvajā. Viņš ir o-ho! Patika, tiešām patika. Starp dziesmām viņš tā brīvi parunājās ar publiku, jokoja, un no viņa nāca patīkama mūzika. Nedaudz pastāstīja arī, par ko ir tā vai cita dziesma, kad un kā tā rakstīta un tā. Pēc koncerta drusku parunājos ar viņu, tāds vienkāršs un pozitīvs džeks.

    Protams, ka nopirku jauno albumu no viņa (ko viņš pats izdevis), ja reiz tāda iespēja. Pat divus. Diemžēl nedabūju autogrāfu uz diska. Nākamreiz, ejot uz koncertu, noteikti paņemšu līdzi pats savu permanento flomīti.
    Patiesībā koncertā skanēja nedaudz labāk kā albumā – dažreiz šķiet, ka ierakstā ir pārāk daudz skaņu, vakar bija tikai viena pati ģitāra, un bija ideāli.

    Kārlis Kazāks pirmās divas dziesmas nospēlēja divatā (mm.. vai tomēr viens?), pēc tam pateica, ka nemaz tik akustiski šovakar nebūs, un viņam pievienojās bungotājs un basģitārists. Patiesībā sākumā man kaut kā ne pārāk, likās nedaudz par skaļu pēc mierīgā El Mars. Pēc tam gan tomēr iepatikās. Nospēlēja laikam pilnīgi visas dziesmas no albuma. Smuki. Vienai dziesmai pievienojās arī Māra no Astro'n'out.
    Beigās viņi it kā nospēlē pēdējo dziesmu, vēl stāv uz skatuves, ovācijas no skatītājiem, un Kārlis saka, ka viņiem vienkārši vairs nav nekā, ko spēlēt. Tomēr vēl apsēžas (pārējie aiziet) un saka, ka viņš varētu nospēlēt šūpuļdziesmu, jo pēc tās neaplaudē, tāpēc tad gan viņš varētu tikt prom. Taču vispirms tomēr nospēlē citu dziesmu, un tad šūpuļdziesmu, pēc kuras mēs nedrīkstam aplaudēt.
    Beidz spēlēt, un tiešām neviens neplaudē, viņš pieceļas, kāpj nost no skatuves, apgāž savu alus glāzi (var dzirdēt), publika nedaudz paķiķina un tomēr sāk aplaudēt. Bija skaisti.

    Un pēc tam pēdējie bija Ann and Andreas (Anna un Andris). Meitene ar čellu un puisis ar ģitāru. Vēl tur ir arī sintezators, ko izmanto pirmajā un pēdējā dziesmā. Viņu mūzika ir ļoti mierīga, Andrim dziedot ir tāda diezgan smalka balss. Katrā ziņā izklausās interesanti. Tā kā dziesmas ir tiešām mierīgas un jau tuvojas vienpadsmit, tad arī uz miegu sāk vilkt. Viņiem nebija daudz dziesmu, un atlikusī publika noteikti vēl būtu klausījusies, likās nedaudz par īsu. Pašās beigās pēc skatītāju lūguma spēlēt vēl viņš nospēlē Radiohead dziesmu Fake Plastic Trees (viens, bez Annas, jo "mēs mēģinām vienreiz gadā, tāpēc..").

    Bija forši, jebkuru no šiem trim gribētu dzirdēt dzīvajā vēlreiz.
  • Katie Melua koncerts

    Ott 13 2008, 9:29

    Sun 12 Oct – Katie Melua

    Vakarvakara Katie Melua koncerts bija tīri jauks. Jauna, pievilcīga meitene ar pamatīgu balsi.

    Pirmoreiz biju uz sēdošo koncertu. Ja neskaita pārāk daudz sieviešu smaržu, var iztikt. :) Man gan labāk patīk parastais variants ar kājās stāvēšanu.
    Iepriekš nebiju dzirdējis nevienu viņas dziesmu, tāpēc gāju ar domu, ka man varētu patikt, taču pārliecināts par to nebiju. Biju dzirdējis tikai viņas dziedāto kaverversiju The Cure dziesmai Just Like Heaven.

    Pirmās divas mierīgās dziesmas uz skatuves viņa bija viena ar ģitāru un pie klavierēm.
    Viņas pirmie vārdi klausītājiem diemžēl sākās ar "Здравствуйте", tad viņa pateica vēl šo to krieviski un turpināja angliski.
    Pēc tam viņa aizgāja, pie klavierēm piesēdās kāds džeks, uz ekrāniem parādījās vēl pieci, kas katrs spēlēja savu instrumentu, un es nodomāju (nešaubos, ka pārējie arī), ka tā ir prasta fonogramma. Pēc mirkļa viņa jau bija atpakaļ, sāka dziedāt, un dziesmas vidū ekrāni pacēlās augšup, skatam atklājot tos pašus cilvēkus, kas redzami uz ekrāniem! Viņi tomēr spēlēja dzīvajā. Tur bija bundzinieks, ģitārists, basists, perkusionists un vēl viens ar sintezatoru, vijoli, bandžo un flautu.
    Pēc tam uz šiem ekrāniem bija redzams arī vilciens, kas brauc augšup un lejup pa kalniem, lidojošas notis un vēl šis tas.

    Man ne pārāk patika tās dziesmas, kas bija kantrī stilā, bet vispār no viņas var sagaidīt gan tādas diezgan enerģiskas dziesmas, gan arī pavisam mierīgus gabalus. Bija labi, patika.

    Gandrīz piecas ♪ ♬ ♫ no visām septiņām.
  • AIR Close Up Tour '08 Riga

    Ott 8 2008, 18:01

    Sun 5 Oct – AIR Close Up Tour '08 Riga

    Franči.. ģībstu. :)
    Air koncerts bija foršs. Lai arī Sapņu fabrika nav mana iecienītā kā vieta (tautas bija par daudz), tomēr koncerts bija foršs, man patika.
    Air trio (vārdus nezinu, piedodiet) – viens pie sintezatoriem, otrs pie ģitāras un sintezatoriem un trešais pie bungām – tā labi pavilka līdzi. Izskatījās, ka pašiem arī patika.
    Tika spēlētas dziesmas gan no Moon Safari, gan no 10 000 Hz Legend un Talkie Walkie, gan arī slavenākā tēma no The Virgin Suicides. Pārējais droši vien bija no Pocket Symphony, to vēl neesmu dzirdējis.
    Patika, ka viss patiešām tika spēlēts dzīvajā (vismaz man tā likās), nebija Apple kompīša uz skatuves, kas nodarbotos ar semplu atskaņošanu.
    Nebiju iedomājies, ka sintezatora taustiņus varētu pielīmēt ar skoču, lai skaņa turpina skanēt. :)

    Par Air uzzināju, kad mani pirms vairākiem gadiem piespieda noklausīties 10 000 Hz Legend. Nu tā – bez izvēles. Jau pēc pirmās dziesmas ar interesi prasīju, kas tie ir. Tā tīrā elektronika aizrāva. Pēc tam dzirdēju arī Moon Safari, kas izrādījās pavisam pretējs iepriekšdzirdētajam – tāds mierīgs. Arī tas uzreiz iepatikās. Un tagad esmu viņus sagaidījis arī Latvijā un redzējis uz skatuves. Jei!

    Merci beaucoup, electronic performers!
  • R.E.M. un We Are Scientists

    Set 13 2008, 21:05

    Fri 12 Sep – R.E.M., We Are Scientists

    Bija labais! Grupa no Atēnām nodeva pa riktīgo.
    Sākumā kaut kā uzreiz nepavilka. Maikls likās tāds nedaudz par daudz pašpārliecināts un lecīgs. :) Pēc pāris dziesmām jau visas tās domas bija aizmirstas.
    Koncerts bija ļoti jauks. Patika. Beigas jau it īpaši. ("See you very soon!")
    Bija svarīgākie hiti, bija arī jaunās dziesmas, kuras nebiju dzirdējis. Bija ļoti labi.

    Arī liels prieks par We Are Scientists dzirdēšanu dzīvajā. Iepriekš biju viņus diezgan daudz klausījies, un tagad šos ņujorkiešus bija iespēja redzēt un dzirdēt dzīvajā. Kā arī dziedāt līdzi dažām dziesmām. Viņi tādi enerģiski un diezgan pozitīvi. Labi iesildīja.

    Man patīk R.E.M. jau daudzus gadus. Tā bija viena no pirmajām grupām, ar kuru sāku klausīties mūziku. Un tā bija pirmā importa grupa manā mūžā, kuras koncertu apmeklēju.
  • Sigur Rós Rīgā

    Ago 26 2008, 11:04

    Fri 22 Aug – Sigur Rós

    Lai gan mani uzaicināja uz šo koncertu un pēc tam pati noraustījās, tas bija lieliski!

    Par Sigur Rós iepriekš zināju un biju dzirdējis ļoti maz, tāpēc uz koncertu gāju kā uz eksāmenu bioķīmijā.
    Tagad zinu, ka iešu vēlreiz, ja būs tāda iespēja. :)

    Nekad iepriekš nebiju redzējis, ka pirms koncerta pie Arēnas Rīga būtu bijusi rinda uz iekšā tikšanu. Rinda bija kādus 100 metru gara, taču uz priekšu kustējās tīri raiti, tāpēc amfiteātrī iegāju apmēram pusminūti pēc Sigur Rós parādīšanās uz skatuves.

    Koncerts bija kā pasaka. Man nav ne jausmas, kas tās bija par dziesmām (un par ko, protams), bet ļoti patika. Iepriekš biju dzirdējis laikam tikai vienu dziesmu.
    Iepriekš nezināju, ka ģitāru var spēlēt arī ar vijoles lociņu un bungu vālīti. Un dziedātāja balss..
    Sniegputenis bija efektīgs.
    Kad pašā priekšā pamanīju, ka vismaz divi cilvēki sāk pūst ziepju burbuļus, uzreiz nodomāju, ka tieši tur būtu jābūt un ar to jānodarbojas Lindai un Anneli. Nezinu, vai tā bija, bet tā ļoti mierīgi varēja būt.

    Aww.. Nu tur bija jābūt!

    Pēc koncerta naktī braucu uz Siguldu, jo nākamajā rītā bija jādodas uz sacensībām Cēsīs, kurās koncerta un citu atgadījumu iespaidā nobraucu tīri labi.
  • Metallica Rīgā

    Lug 26 2008, 15:55

    Sun 20 Jul – Metallica, Down, The Sword

    Teikšu kā ir – uz koncertu gāju ziņkārības pēc. Vispār jau es jutos apmēram tā, kā parasti manis apmeklētajos koncertos izskatās tie, kurus es ievēroju, – baltie zēni, kas vienkārši stāv, kad pārējie klausītāji lēkā līdzi mūzikai. :)
    Bet, lai gan mūzikas stils, kādā lielākoties darbojas Metallica, mani tikpat kā nemaz nesaista (man liela daļa dziesmu likās vienādas..), bija tīri labi.

    Kad devāmies uz Skonto stadionu, nedaudz izbrīnīja, cik pilnas ielas ar mašīnām. Pie Skonto pat ielas bija slēgtas. Un arī pamatīgi lija.

    Pie ieejas kaudzē tika krāmēti apmeklētāju lietussargi.
    Stadionā iegājām kaut kad ap vai pēc pusdeviņiem. Iesildītāji Down vēl spēlēja pēdējos gabalus. Neteikšu, ka mani tas sildīja. Publika bija diezgan raiba – protams, metālisti melnās drēbēs, zābakos un krekliņos ar Metallica uzrakstiem, veci un jauni, un arī solīdāk ģērbti pāri. Bija arī augstpapēžu kurpes un akrila nagi (aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, varu atklāt, ka pēc pirmajām dziesmām šitie te devās prom).
    Pamatīga alus dzeršana bija no sākuma līdz pat pašām beigām. Deviņos iesildītāji beidza spēlēt. Un sākās apnicīga 45 minūšu gaidīšana. Līdz beidzot viņi parādījās.

    Šovs jau nu bija pamatīgs. Specefekti, ekrāni, viss bija iespaidīgi. Publika, protams, sajūsmā. Tas, kas bija redzams uz ekrāniem, patiešām izskatījās pēc kvalitatīva koncertieraksta DVD, bet tas tiešām tika filmēts un attēlots dzīvajā. Pirmoreiz ko tādu redzēju koncertā.

    Vienubrīd pār skatītāju galvām tur tālu priekšā sāka lidināties piepūsta sieviete, kāds bija paņēmis līdzi. Tuvāk koncerta noslēgumam uz mirkli ekrānos, kad tajos rādīja publiku, bija redzama kādam uz pleciem uzrāpusies sieviete, kas Metallica'i demonstrēja savas krūtis.

    Koncerts tiešām ilga visas divas stundas (kuras nebija nemaz tik viegli nostāvēt pēc festivālā pavadītām divām dienām).
    Noslēgumā pēc visiem bravo un bis Metallica arī pateica, ka viņiem bija jāatbrauc uz Latviju jau agrāk. Un piebilda, ka atgriezīsies "fucking soon".
    Nu, tā. Nezinu, vai ietu otrreiz, bet līdz koncerta beigām arī pat mani nedaudz parāva līdzi. Šovs bija tiešām pamatīgs. Nodeva pa riktīgo. Labi.

    Drūzmēšanās pie iziešanas no stadiona gan bija idiotiska. Kādā brīdī tā sāka spiesties virsū, ka atcerējos šausmu stāstus par pūlī sabradātiem cilvēkiem. Skērī šit!
  • Positivus AB festival '08

    Lug 26 2008, 15:21

    Fri 18 Jul, Sat 19 Jul – Positivus AB Festival '08

    2007. gadā uz Positivus AB festivālu devos lielākoties Stereophonics dēļ, taču redzēju arī citas grupas. Jau uzreiz man iepatikās tā īpašā gaisotne Salacgrīvā – viss mierīgi, daudz vietas, nekādas grūstīšanās un dzeršanas, laimīgi cilvēki. Nu un, protams, James uzstāšanās beigās. Tas bija Kaut Kas Īpašs.
    Vispār bija tik forši, ka uz šā gada festivālu bez vilcināšanās iepirku biļetes jau pirmajā dienā, kad tās sāka tirgot.

    Tā kā pagājušajā gadā neizdevās tikt uz pirmo festivāla dienu un līdz ar to nācās palaist garām Badly Drawn Boy, Brett Anderson un citus, tad šogad viss notika organizētāk – piektdiena laicīgi ieplānota kā brīvdiena, sarunātas naktsmājas piektdienas un vēlāk arī sestdienas naktij, izvēlēta patīkama kompānija un tā.
    Atšķirībā no pagājušā gada, šogad diemžēl pārklājās uzstāšanās uz abām lielajām skatuvēm, tāpēc šo to nācās palaist garām. Un vēl – atšķirībā no pagājušā gada šoreiz man līdzi bija fotoaparāts! Pagājušajā gadā to neņēmu līdzi, jo biju pieradis, ka koncertos ar to nekādi nevar tikt iekšā. Nu, šis festivāls ir ar labāku attieksmi.

    Vieta tā pati – Zvejnieku parks Salacgrīvā. Laikapstākļi arī lieliski. Festivāli parasti asociējas ar dubļiem, bet šis gan ne. Bija silts un saulains. Pēc saulrieta gan kļuva vēsāks, bet tas nekas.
    Pirms festivāla Radio SWH raidījumā bija Ģirts Majors (Positivus šefs), un viņš teica, ka laikapstākļi parasti šādus lielus un nozīmīgus pasākumus pasaudzē, piemēram, Dziesmu svētki – pirms nobeiguma koncerta bija pamatīgas lietusgāzes, taču tās beidzās laikā un pašu koncertu neko daudz neietekmēja. Tāpat bija arī ar Positivus AB festivālu – visu laiku bija silts un saulains, taču pēc tā, kad nākamajā dienā notika Metallica koncerts, – līņā.

    Ieradāmies tieši uz Astro'n'out uzstāšanos. Iepriekš viņus nebiju redzējis dzīvajā. Lai gan mani nevar nosaukt par viņu fanu, tā sēžot un klausoties, bija ļoti labi. Meitene aktīvi dzīvojas pa skatuvi, sarunājas ar publiku. Tīri jauki. Patika.

    Nākamie uzstājās The Briefing. Viņus biju dzirdējis dzīvajā kaut kad sen un maz, bet šoreiz bija daudz labāk. Kristīnei bija zila kleita ar spīguļiem, viņa visu laiku kustējās un mirdzēja. Blakussēdētāja noteica, ka viņa atgādina Bjorku. The Briefing tiešām forši uzstājās. Likās par īsu, bija tik patīkami klausīties.

    Tad devāmies uz AB skatuvi, kur jāuzstājas We're From Barcelona. Iepriekš par viņiem biju lasījis, ka viņi kopā ir ap 30 dalībniekiem, lai gan parasti visi reizē uz koncertiem netiek. Šoreiz viņi bija 16 vai 17, cik saskaitīju. Jāsaka, ka festivāla nosaukumam viņi atbilda pilnībā. Patiešām pozitīvisma pārpilna uzstāšanās, sākās ar balonu iemešanu publikā, ik pa laikam tika kaisīti konfeti, ko beigās iedeva arī skatītājiem, solists visu laiku skraidīja pa skatuvi, sarunājās ar publiku, jokoja. Teica, ka viņam ir patīkami uzstāties uz skatuves, kuru vēlāk demolēs Manic Street Preachers.
    Kad viņš iepazīstināja ar katru grupas dalībnieku un nonāca līdz abiem taustiņniekiem, tad teica, ka šis ir smieklīgs gadījums, jo vienu no viņiem sauc Kriss, bet otru – Mārtins. "Un tagad visi kopā – Kriss Mārtins!" (Coldplay galvenais.)
    Vienubrīd viņi spēlēja "Justin Timberlake song" ar vārdiem "I'm gonna play a Justin Timberlake song". Tā vienkārši, lai aizpildītu ētera laiku, jo "mūsu dziesmas ir apmēram divas minūtes garas, bet līgumā rakstīts, ka jāuzstājas stundu, kas nozīmē, ka mums būtu jānospēlē kādas 50 dziesmas".
    Uzstāšanās sākumā viņš publikai parādīja laivu un pateica, ka uzstāšanās laikā šai laivai būs liela nozīme. Beigās viņš to uzlika uz skatītāju rokām, pats tajā iegūlās un bariņš cilvēku ar viņu laivā paskraidīja apkārt. Tur nu gan jābūt drosmei ko tādu darīt. :)
    Redzēju, ka Astro'n'out dziedātājai viņi ļoti patika, viņa laidās trakā dejā.
    Visi, kas bija klāt, smaidīja. Ļoti pozitīva uzstāšanās.

    Pēc tam nedaudz redzēju Satellites LV, bet kaut kā ne pārāk, tāpēc aizgāju.. ēmm.. laikam pēc siltajām drēbēm. Pēc tam gan (bet protams!) bija atsauksmes, ka bijis labs koncerts, ko palaidu garām. Nunekodarīt.

    Tālāk sekoja iemesls, kāpēc man un daudziem citiem festivāla pirmā diena likās vērtīgāka par otro – Travis un Manic Street Preachers.

    Travis uzstāšanās bija vienkārši āāāāāāā! Varētu teikt, ka viņu koncerts bija tikpat publiku aizkustinošs kā James pagājušajā gadā. Spēlēja gan vecās labi pazīstamās dziesmas, gan arī šo to no jaunā albuma. Bija lieliski.
    Kādā brīdī Frens Hīlijs sagrieza pirkstu kaut kādā veidā, parādīja asinis un novilka ar pirkstu pār pieri.
    Kad Travis nospēlēja Closer, pēc kādas pusminūtes priekšējās rindas atsāka dziedāt dziesmas piedziedājumu: "Closer, closer, lean on me now, lean on me now.."
    Vēl Frens teica, ka mēs plaudējam līdzi dziesmām precīzi kā vajag, kas ir vienkārši neticami, jo parasti klausītāji plaudē pārāk lēni vai pārāk ātri, un tad grupai gribas turēt līdzi, un viss ritms nojūk. Bet šī publika plaudē kā metronoms.
    Endijs kādā brīdī izpildīja crowd surfing – peldēja uz skatītāju rokām. Tas bija vienkārši neticami! Kur vēl ko tādu var pieredzēt, ja vien ne izcili pozitīvā festivālā?
    Īsāk sakot, Travis bija visvisvis no visiem, ko redzēju, dzirdēju un piedzīvoju šā gada festivālā. Un tā daudzi domā.

    Pēc Travis aizstaigājām līdz Tele2 skatuvei, kur uzstājās Iļģi un darīja to diezgan enerģiski un atraktīvi. Bija diezgan daudz klausītāju un lēkātāju. Ilgi gan pie Iļģiem nepaliku, jo negribējās palaist garām MSP sākumu.

    Pa ceļam no Tele2 skatuves uz AB skatuvi bija "Mammadaba Kušs Tuss" – telts, kurā spēlēja mierīgo mūziku, notika arī dažas izrādes un kas cits. Nu, lūk. Ejot uz AB skatuvi, piestāju, jo tur spīdēja sarkana gaisma, sēdēja meitene ar ģitāru un dziedāja. Laiks, cik daudz man izdevās viņu paklausīties, bija pavisam neilgs, taču šo minūšu laikā viņa mani apbūra. Viņu sauc Alise, un es pat nezinu, ar ko viņu varētu salīdzināt, kam līdzīgi viņas mūzika skan. Mīlestība no pirmajām saklausītajām mūzikas skaņām.

    Manic Street Preachers koncerts bija labs, bet ne tik foršs kā Travis. Kad viņi kāpa uz skatuves, vēl daudzi nebija atnākuši, tāpēc pirmo dziesmu Motorcycle Emptiness noklausījās salīdzinoši mazs pulks.
    Tika nospēlētas daudzas dziesmas, gan populārās, gan mazāk zināmās (vismaz man), bija arī Umbrella un Nirvanas Pennyroyal Tea. Tomēr publika nebija tik Tāda, kā Travis koncerta laikā – gan paši MSP, gan klausītāji bija agresīvāki. Protams, MSP ir pieraduši spēlēt koncertus desmit un vairāk tūkstošiem cilvēku, tāpēc Salacgrīva ar dažiem tūkstošiem (un sākumā vēl mazāk) viņiem bija tāda vienkārši atspēlēšana. To varēja just.
    Ja īsi par MSP, tad "nu drīzāk tā kā laikam nē".

    Ar to arī pirmā diena bija galā. Lēnā garā sameklējām, kur atrodas mūsu naktsmītne un izgulējāmies.
    No rīta devāmies brokastot uz Ainažiem, kur pēc tam arī palikām pie jūras pasauļoties un nopeldēties. Manī nostiprinājusies pārliecība, ka nākamgad uzreiz jāmeklē naktsmājas Ainažos, jo tas ir tuvu Salacgrīvai, tur ir tiešām patīkama un sakopta pludmale, jauks miestiņš, ir vairākas vietas, kur ieturēties. Kamēr klīdām apkārt un brokastojām, lielākā daļa pamanīto cilvēku bija ar festivāla aprocēm.
    Pēc jūras pagāja kāds laiciņš, kamēr izdomājām, kur vēlamies pusdienot, pēc tam vēl bija jāsagaida, kamēr pašas pusdienas tiks pagatavotas. Nu un tā visa rezultātā diemžēl ieradāmies atgriezāmies festivāla teritorijā diezgan vēlu.

    Inokentijs Mārpls bija kā jau Inokentijs Mārpls. Es pat nezinu, kā vēl to varētu raksturot. Kas dzirdējis viņu dziesmas, sapratīs. Traki. Traki labi. Ilgi gan viņus neklausījos, jo aizgāju līdz otrai skatuvei, kur uzstājās Mofo.

    Mofo man iepatikās jau pagājušajā gadā, kad viņus festivālā redzēju pirmoreiz. Arī šogad bija labi. Dziedātājs sūdzējās, ka viņam sāp kakls un balss taisās pazust, tāpēc ik pa laikam padzērās armēņu viskiju, ko slavēja. Tā labi nospēlēja koncertu.

    Pēc Mofo uzreiz devos atpakaļ uz Tele2 skatuvi, taču Inokentijs Mārpls jau beidza savu uzstāšanos un no attāluma dzirdēju vien "ja gribat mūs vēl redzēt, tad pēc nedēļas mēs uzstāsimies visai briesmīgā pasākumā". Ar to domājot Baltic Beach Party. :>

    Nākamie, kas uzstājās, bija Pienvedēja Piedzīvojumi. Vispār jau es nevarētu teikt, ka man viņi īpaši patīk, taču droši var teikt, ka kā koncertgrupa viņi ir tiešām labi. Lai gan viņi uz skatuves ir vien trīs, dzīvot līdzi mūzikai viņi lika ļoti daudziem, spēcīgs iespaids palika. Starp citu, pie bungām tas pats, kas bija arī Mofo uzstāšanās laikā. (Tā kā es vispār nezinu ne grupu sastāvus, ne vārdus, tad neprasiet, kas ir kas.)

    Tad neliela pauze ar sarunām par dzīvi un Gustavo koncerta gaidīšana.
    Nu nezinu, cik labi tādā festivālā iederējās hip-hops, bet galvenais, ka tautai patika. Gustavo, protams, ir liels mākslinieks, turklāt arī asprātīgs un sabiedrisks, parunājas ar publiku un tā. Nodziedāja arī divas (vismaz) jaunas dziesmas – par mailītēm un "pana-panā-ču".
    Pēc tām gan es aizgāju prom, lai uzzinātu, kas notiek uz otras skatuves. Turklāt Gustavo dzīvajā iepriekš jau biju dzirdējis daudzas reizes, kad braukāju viņam līdzi pa koncertiem "Čiki briki" tūres laikā, tāpēc arī samierinājos ar domu, ka varētu viņu neredzēt līdz beigām.

    (Pārgājiena laikā no AB uz Tele2 skatuvi man zvana Evans, no kura pēc četrām pārjautāšanas reizēm patiešām kļūst skaidrs, ka viņš nupat SWH fanu teltī ir apskāvis un sabučojis pašu Fatboy Slim!!!1 Ņemot vērā, ka Evans pats ir daudz ietekmējies un mācījies no Normana Kuka, tad – liktenīgi.)

    Uz Tele2 skatuves pēc manām domām bija jāuzstājas My Federation. Tā kā programmiņas man nebija, tad tā vismaz likās, ka vajadzētu būt.
    Kad aizgāju līdz skatuvei, gribēju paprasīt kādam, kas tie ir, bet kaut kā nospriedu, ka nav vērts, un pievirzījos tuvāk skatuvei, lai apsēstos zemē. Klausītāju bija diezgan maz, pāris simti varbūt vai mazāk (visi pārējie jau bija pie Gustavo) un visi kaut kā aizdomīgi aktīvi. Nosēdēju apmēram pusdziesmu, vairāk nevarēju un cēlos kājās, lai pievienotos tiem lēkātājiem.
    Tas bija tāāāds koncerts! Publika pozitīvā. Uz skatuves visu laiku nepārtraukta kustība. Bija bundzinieks, trīs ģitāristi, vijolniece un vēl viens, kas sēdēja uz kofera, ar vienu roku darbojās pa taustiņiem, bet ar otru – turēja trompeti, turklāt vēl ik pa laikam arī piedziedāja. Un mūzika..
    Skatuve bija izpušķota zaļa ar kastaņlapām. Vienam no dziedātājiem divas lielas lapas bija piespraustas pie galvas, lai izskatītos kā mikimauss. Pēdējo dziesmu laikā cits ģitārists tā virpuļoja pa skatuvi, ka beigās sapinās un nokrita, bet neko, uzreiz augšā un spēlē tālāk. Tas, kurš sēdēja pie taustiņiem, palaida tur vijolnieci un pats ķērās pie ģitāras. Dziesmas beigās viens no dziedātājiem uzrāpās viņam uz pleciem, paņēma mikrofonu ar visu statīvu un abi tā staigāja pie citiem grupas dalībniekiem.
    Tāāāda uzstāšanās! Manuprāt, labākais koncerts festivāla otrajā dienā.
    Vēlāk tikai pēc trīs dienām uzzināju, ka patiesībā tie bija British Sea Power.

    Nu un tad bija laiks Fatboy Slim.
    Man gan labāk būtu paticis, ja festivāls būtu beidzies ar kādu dzīvo grupu (kam lieliski būtu noderējuši Travis), bet nu neko. Fatboy Slim uzstājās iespaidīgi, publika kārtīgi iztrakojās, kam patika. Kam ne, tie devās prom. Viņš gan maz spēlēja savus gabalus, kas tiešām prasījās, taču visādi citādi bija labi. Dziesmas bija labi izvēlētas, labi samiksētas. Pats viņš arī pa skatuvi dzīvojās tā pamanāmi. Pāris reizes arī kopā ar Parisu Hiltoni, izraisot vispārēju sajūsmu. :)
    Kādam klausītājam bija līdzi liels viņas attēls, un tā nu viņa tur pa priekšu visu koncerta laiku lēkāja virs citu galvām.
    Salīdzinot ar The Chemical Brothers, Fatboy Slim patiešām un daudz kontaktējās ar publiku. Arī šovs bija labs – ekrāns, gaismas, mūzika, noskaņa. Labais.
    Viss noslēdzās ar salūtu, kura laikā Fatboy Slim pazuda no skatiena.
    Starp citu, uzstāšanās laikā viņš pa skatuvi dzīvojās basām kājām.

    Vispār man likās, ka otrā diena bija tāda tukšāka. Cilvēku gan bija vairāk, taču vidējais vecums bija kļuvis nedaudz mazāks.
    Un tomēr – visa festivāla laikā policija nav sastādījusi nevienu protokolu. Neredzēju piedzērušos, neredzēju kautiņus. Bija shiny happy people. Bija pozitīvi!

    Uzstāšanās laikā vai pēc tam vairākas grupas teica, ka atbrauks vēl, ka šeit ir lieliska publika un vieta, ka viņiem bija jāatbrauc uz Latviju jau pirms vairākiem gadiem un ka viņi to noteikti izdarīs vēl. Tas, protams, ļoti priecē.
    Laikam nav daudz tādu pasākumu, kuru apmeklētāji vēl kādu laiku pēc tā beigām turpina nēsāt uz rokas festivāla ieejas aproces. Es savējo vēl neesmu noņēmis un zinu, ka ir daudzi tādi. :)

    Nākamgad, protams, atkal uz Salacgrīvu!

    Pirmdienas vakarā rakstīju meilu Positivus Music, lai pateiktu, ko par to visu domāju, atradu jūtūbē dažus video ar Travis uzstāšanos, arī Why Does It Always Rain on Me?, pirms kuras viņš sarunā ar publiku, ka mums būs jālēkā, kad būs piedziedājums, jo tas nekad iepriekš nav darīts un viņš grib izmēģināt, kā tas būtu, ka visi, visi tajā brīdī lēkā. Un tad piebilst, "it's a deal, ok? Remember, we're now blood-brothers and sisters, you know". Un pēc tam visi tiešām lēkāja, kad bija piedziedājums.. Kad skatījos un atcerējos to visu, pāris asaras gandrīz noritēja pār vaigu – bet nu.. man kaut kas bija iebiris acī.


    Bildes
    no manis
    no citiem
    no Positivus
    Droši vien, ka Flikerī un citur var sameklēt vēl

    Video
    EasyGet.lv reportāža
    Youtube.com

    Apraksti
    Ģirts labi raksta par par pirmo dienu un par otro dienu
    Griesti! | Jostu midzenis
    Ļoti īss un kodolīgs apraksts :)