• Inkvizīcija

    Feb 12 2015, 8:58

    Wed 11 Feb – Inquisition

    Divi talantīgi blekeri no Kolumbijas ir gana, lai paņemtu visu nabaklab kambarīti un piedāvātu pilnvērtīgu Black Metal skanējumu, kas Inquisition gadījumā ar savu dzīvā izpildījuma enerģiju paņem krietni ļaunāk, nekā ierakstos - sākot ar Force of the Floating Tomb, ar kuru iesāka konci, un beidzot ar Dark Ambient gala Intro un Outro.
    Un, bļa, vokāls! Tas bija tieši tik brīnišķīgi kokvardains, ka draudzene vaicāja, vai viņš nelietojot balss pārveidotājus.

    Pārsteidza arī Voltumna - jāievērtē. Dominanz gan atstāja visvājāko iespaidu. Čo-ta to no norvēģiem gaidīju mazliet vairāk tās industriālās kurināšanas. Bet nu, nekas. Vismaz tiku pie baznīcas dedzināšanas sērkociņiem krietna bleķa pavadījumā.
    Ja es būtu gana caca, varētu uz kastītes palūgt Jørn autogrāfu lol
  • Fibromyalgia

    Dic 1 2014, 21:42

    Dažkārt tumsai iekš HDD ir jānoguļ vairāki mēneši, lai tā korumpētu visu gaismu un patīkami izplūstu no skaļruņiem. Pašlaik pirmo reizi baudu norvēģa Taphephobia un atmosfēriska prieka pilna pakaļa! Instant fave.
  • Brainscrob

    Ott 18 2014, 20:06

    Hmmm, kā lai ieskroblē to, kas skan galvā?

    The USA Don't Exist
  • Interpretation

    Mag 5 2013, 9:42

    Sat 4 May – Baltijas Rok-Raksti

    Jautri bija pavērot kā dažādi sabiedrības slāņi interpretē notiekošo un skanošo. Kopā kādas 4 blondīnes un viens bērns gāja prom aizspiestām ausīm, kad sāka spēlēt Metsatöll.
    Tajā pat laikā dažs bomzītis un vecāka gadagājuma ieklīdušais kratīja pačku ar matainajiem, kuri šo garāmejošo dvēseli ievilka mini-mošpitā. Un vēl visam pa vidu cienījama vecuma metālgalvas, kas apprūvo notiekošo. Āsom.

    Ja jāatceras spilgtākais moments? Hmm.
    1) Žalvarinis dziesmiņa par nāves pareģošanu, kuru sapņo karavīrs, kā arī vokālistes labās LV valodas zināšanas;
    2) Metsatöll latviski pieteiktā dziesma - veltījums Latvijas meitām, kas skanēja apmēram tā: "Bijušais igauņu puisis grib tevi izmīlēt uz kārtīgām paģirām"

    Žēl, ka kārtējo reizi Skyforger performance cieta no skaņošanas lažām. Ja iepriekšējās 2 bandas skanēja tīri un izšķirami, tad Skyforger - skaļi, brīžiem nevarēja izšķirt instrumentus un subjektīvi bass bija par daudz (nomāca vidus diapazonu) 'n šit. Bet vismaz vokālu gan varēja skaidri dzirdēt.

    Un protams, publikas atdeve eksponenciāli pieauga un visvairāk aplaimoja Skyforger, kas debesis kala pēdējie.
  • Blut aus Nord - What Once Was... Liber II

    Ago 8 2012, 14:01

    What once was indeed...

    First album I experienced from Blut aus Nord was Odinist: The Destruction Of Reason By Illumination. What a weird and pleasurable ride it was! Captured in a synth based openers and closers was the gem of mid-paced Black Metal aesthetics, presented in a very distinct manner. That was a great release to throw in a CD player at night.

    I remember one of the finest exposures to BAN – I played some Horror games on PS2 and then got bored. It was my vacation and I decided to jump on my MTB and ride to Sigulda – a small town about 50km NE from Riga. So I did. Put some IEMs in my ears, pumped up Ultima Thulée and was blown away by the abstraction and variety of things going on the soundstage. Everything was moving, altering and enveloped in a fucking brilliant Black Metal formula, accompanied by great synthwork! I loved it especially while enjoying the album upon my return from the pitch-black roadside to the lights of the Riga, which zoomed in from the distance as I advanced. I remember that The Plain of Ida was playing and yup, this gem sold my soul entirely to BAN.

    Now what we have is What Once Was… Liber II. And I can’t say that I really like it. I would love to fully enjoy it but I don’t. Everything is just too monotonous for my taste. In fact it reminds me of The Work Which Transforms God – an album that I didn't really enjoy either – as I remember, focus was put on monotonous blasting and missing of some unmixable stuff and I grew tired of that rather quickly. I just didn’t find any appeal in that release. And here is something similar – a blasting and riffing in a monstrous train that has no distinct direction set. It rattles away to some dark alleys, slows down in some underground stations but never really delivers you to some fine, awe inspiring part of the abstract universe. I miss that, since the first three releases and Odinist did exactly that and I highly value this ability of BAN. Of course, there are some interesting things too going on in Liber II, but the only stuff that merges them together is that slow tempo, altering with a fast blastbeating – a BAN signature that I really enjoy when Vindsval arranges it properly.
    If I had to choose – I’d choose the second song II for it has some interesting stuff going on in the background and that’s about the only thing I really enjoy in this release. What Once Was… Liber II is quite a OK release and I truly hope that the content of the upcoming full length 777 – Cosmosophy will be more sophisticated, enjoyable and diverse.

  • Scrobbling from a car

    Lug 13 2012, 7:27

    I like that since I purchased my HTC Sensation with the kind assistance of Innocentijs, 99% of what I'm listening is being scrobbled to my neat last.fm profile. Why do I care so much? Well, I like the statistics that the scrobbling provide. And events, being recommended on basis of it + love buttons. A nice thing to have around, a nice database, being built. Shame that last.fm experiences so much tech problems, though. I love this service!

    Now I just have to modify that old car CD player/radio - to solder 3.5mm audio cable to the CD unit in point where audio signal enters into the rest of the schematics - can be easily identified by following the wiring from the laser. When that'll be done, 100% scrobble ratio and favorite music on the road FTW!!!!
  • Stalker by Robert Rich & B. Lustmord

    Lug 12 2012, 20:46

    Robert Rich & B. Lustmord - Stalker

    In my book this is the one of four cornerstones of Ambient music - featuring talents from aforementioned individuals, both inspired by unsurpassed soviet cult classic - Andrey Tarkovsky film Stalker. Such a combination just cannot fail.

    A perfect soundtrack to Urban Exploration and in fact - each listening reminds me of my early urbex days. Back then I wasn't an avid eBay user, so I hadn't the film in my posession yet. All I had was the name and the legends surrounding it. And this beautifully deep audio masterpiece. With time I acquired the film on DVD and was blown away. And now, I have four opportunities to enjoy Stalker: 1) original novel by Strugatski brothers; 2) film; 3) this album; 4) doing Urbex myself. And there was this 4th instance when I wandered in abandoned porcelain factory at night and my brain decided to play back this album. Thas was an awesome experience.

    Pics from the factory be below!

    Back then, when I documented my explorations with Nokia 6630:

    And more recent visit - doing artsy photography with a Olympus OM-1 film camera. As you can see, there's a development of skill at work:
  • Review: The Ruins Of Beverast - Foulest Semen Of A Sheltered Elite

    Lug 12 2012, 8:51

    A small The Ruins of Beverast album Foulest Semen of a Sheltered Elite review.

    There are those awkward moments: I want to listen to a great album full of Black Metal aesthetics and I'm kind of getting bored with all the traditional satanic stuff blast-beating the living shit out of speakers, driving fellow people insane. Although I enjoy that stuff - in fact, I enjoy that very much - Hearing some guys dressed in corpsepaint and spikes, shrieking blasphemies at every turn, blastbeat and guitar stroke, shaking those booty's (Immortal, haha) - it makes me happy and feel at home and that's great!
    But as with everything - variety is the stuff that keeps things fresh. So, when traditional Black Metal fails to satisfy my urge for fast, deep and evil and atmospheric sounding music, I look at Avant-garde, Industrial and Ambient Black Metal releases (Blut aus Nord; Darkspace; Paysage d'Hiver; Dødheimsgard; Reverence; Aborym; Manes; Arcturus; Diabolical Masquerade; etc.) - that usually does the trick. In fact, I prefer these deviations from the classic satanic Black Metal trend because these artists tend to experiment and introduce various improvements over BM formula, enhancing and enriching it. And speaking of things that grow on you - it's time for The Ruins Of Beverast diverse, Doom, Psychedelic Rock and Stoner Metal influenced Black Metal album Foulest Semen of a Sheltered Elite! An artist and album that recently caught my full attention despite of me having it around for about half a year.

    What we have here is an ex-Nagelfar drummer Alexander von Meilenwald solo project - he is doing all the instruments, percussions and vocals alone and unlike other solo projects, he delivers content of really awesome quality - on par with Thy Catafalque frontman kataitamas!
    Alexander von Meilenwald creates some really interesting and complex music structures under the mantle of Black Metal, incorporating all the classic Black Metal elements and enhancing them with influences drom Doom, Stoner Metal and Psychedelic Rock, adding really well done electronics, clear singing and good growling. Alexander offers some really refined lyrics too to go along the desolate, etheric and eclectic sound he's after. That's especially noticeable in the opening track and the following two songs, which for me is enough to call this album a success.

    The opening track is of finest quality - showcasing a great mid-tempo songwriting, clear singing that wouldn't be out of place of some choir of the long dead and wandering souls of beings of supreme beauty, and guitar work, reminiscent of psychedelic rock! A few minutes later we are introduced with Doom Metal and Electronic elements, further enriching the audible experience. And if that isn't enough to make you happy, listen to the lyrics that really do go well with the soundscape, being set:
    I ceremonially predicted your distress
    I raised this stone as a ghastly memorial
    It has not been visited by the sun
    Not been carved with an iron knife
    Let no man lay it bare
    While the waning moon wanders
    Let not misled men remove it.

    Suddenly with the aid of an invisible bridge we find ourselves in a great hall where these supreme beings declare Per lapidis hoc signum, fugiat procul omne malignum (Google translate: through this stone, flee from all wickedness and evil.)

    And immediately we are thrown in a rapidly expanding vortex called God's Ensanguined Bestiaries - full of various twists and turns. Here we can experience truly great moments of Black and Death Metal and synthesized sounds, followed by excellent clear singing and growling - best track of the album!

    Next comes a rather blackened Doom Metal section of the album, made from good dose of Stoner Metal + desolate and open-spacey sounding guitar work. Various changes of tempos are presented (faster parts dressed as Black Metal and slower - as Doom Metal, incorporating all the mentioned influences with both clean and growl/shriek type vocal). All the elements of songwriting fit together really, really well. Kain's Countenance Fell is a great song, combining all the elements mentioned.

    In The Restless Mills I really enjoy the rhythmic structure of the song, enhanced with great tremolo picking, Electronic sounds and growling. It's a rather industrious march of demise, grinding all of the eternity away - sacred or not:
    A desperate view onto the restless mills
    That grind... grind... grind...
    Jahwe, you were the breeder of a pest cocoon
    And whatever your gift was -
    Dreadful were the mills that crushed it.

    Blood Vaults (II - our despots cleanse the levant) suddenly attack with a speed that awakens you from your cryptic sleep.

    Another track that stands out is the closing Arcane Pharmakon Messiah - lyrics are full of win, intellectually dealing with personal emptiness and a realm-wide pile of strange excrements.

    Production is good, content in best described as mid-paced Black Metal with some faster and slower (Doom Metal influences) exceptions and the content delivered is diverse, well done and accompanied with great lyrics. Personal favorites (as you can see, I prefer his mid and fast paced tracks):
    I Raised This Stone as a Ghastly Memorial
    God's Ensanguined Bestiaries
    The Restless Mills

    Strong 8/10
  • Urbex: Taking Akira Yamaoka with you on UE

    Lug 9 2012, 10:40

    Yesterday we (me + Innocentijs, postmortem_lv, Fallout88 and aivislisovskis) went to explore an ex-USSR underground military communications bunker at Kadaga, Latvia - a rather massive site: two underground stories couple of thousands of square meters wide with ~hundred of rooms of various sizes for various purposes + a medium dose of buildings above the ground. We had shitload of fun down there but I didn't photograph much as we explored only the bunker - it's friggin cold (about +10°-13°C) down there, fucking humid (at 1st underground level the water droplets can be seen in the beam of flashlight) and camera lenses just got fogged beyond any use + it's rather boring there photography-wise.

    Decided to play Silent Hill OST's by Akira Yamaoka while down there (81 tracks played - holy shit, a long time in the dank dark. A pleasant time!) - to enhance the experience. Tracks like Welcome, Interference, White Noiz, Tension, Strange Decor, Don't Panic, Admitting Fear, Hangers, Dank Corridors, Another Point Of View, Splitting Personality and Next Stop Nowhere did very good job of setting the mood and telling the Horror story of our visit as it unfolds. Yup, listening to scary music while exploring can be both utterly stupid/dangeros and scary/wunderbar! And maybe I should award my stupidity with X-Mini II to carry it in my camera bag? That would be neat! : D

    Along the way we met other explorers and passed each other by. The difference in temperatures was rather impressive - downstairs you are freezing and shivering, upstairs it's about +26°C and you are sweating. So, this was a bad day for my camera and lenses, hehehe.
  • Apskats: Jumpravas koncetrs Ikšķilē

    Lug 9 2012, 8:15

    Uzčiņīju last.fm eventu Fri 6 Jul – Jumprava, pieteicos, ka dodos, ko izdarīja arī kaķis Innocentijs. Un devāmies ar. WEB izplatītā informācija - sākās 20:00. Kā jau koncertos, paredzama kavēšanās tehnisku vai citu iemeslu dēļ, tāpēc nesteidzāmies - vēl jo vairāk tāpēc, ka uz biļetes minēts, ka sākas 21:00. Ieradāmies ap 20:30. Visapkārt estrādei bija novērojama pamatīga populācijas sablīvēšanās - stāvvietas pilnas ar auto, cilvēki dodas estrādes virzienā - skaista akmens celtne, pilna ar senatnīgumu.
    Ieejam teritorijā, apstājamies pie alus telts. Iegādājāmies Bauskas un devāmies sēdēt uz zemajiem, pakaļu sodošajiem soliņiem. Uz skatuves aktīvi darbi - ķibeles ar vienu no projektoriem. Skatos un redzu - uz skatuves ir sintezatori, mikrofoni, LED gaismas un MacBook portatīvie. Nojaušu, ka garām palaista vienreizēja un garšīga šova radīšanas sastāvdaļa: Jumpravas dziesmas var teikt, ka caurvij pilsētvidi raksturojošas industriālās skaņas - strādnieku balsis, tehnikas rūkoņa un pats galvenais: āmurs + tērauds vai metāla stienis + tērauda sliede, vai kā citādi radīta metāla šķindoņa. Tā kā nekādas dauzāmas metāla konstrukcijas uz skatuves neredzu, skaidrs top vien tas, ka šīs vecās, labās skaņas tiks sintezētas dzīvajai performancei, lai gan daudz, daudz atraktīvāk un elegantāk būtu bijis tās radīt interesantākā manierē - ar sirpi āmuru pa pautiem tēraudu, t.i., kā vecajos klipos, - The Stroj gaumē! Bet nu, ko nu - neko! Jumpravai jau tāpat pietiek darba pie sintezatoriem, lai izpildītu savu mūziku, kas piesātināta ar dažādiem elementiem - varbūt tāpēc, varbūt. Lai gan abi vokālisti, t.i., Aigars Grauba un Aigars Grāvers, paralēli dziedāšanai kā reiz varēja piespēlēt dzīvo perkusiju...

    Iesildošie: Andris Kivičs un Reinis Briģis - abi apvienojušies duetā ar akustiskajām gičām nospēlēja un nodziedāja dažas Z-Scars dziesmas akustiskajās versijās (no atmiņas: Tu Tuvojies Sev, Cauri Pilsētai, Ja Tu Esi Viens, u.c.) + kādu 1978. gada roka gabalu + Britney Spears ...Baby One More Time koveri. Kivičš uzdeva Britniju gandrīz vai par mūzikas dīvu, stāstot par to, kā skatījies viņas DVD un brīnījies, kā šamējā tur, lēkājot n saltos, spējusi nodziedāt visas dziesmas bez aizelšanās. Pacēlu uzaci un pie sevis nodomāju: fonogramma, anyone?!?!? Pacietu šo koveri un tad jau abi ģitāras spēlētāji un vokāli izpildīja dažu Jumpravas dziesmu, noslēdzot ar pašsacerētu veltījumu Jumpravai. Uzstāšanās laikā abi pastāstīja par savu saistību ar Jumpravu un mazliet par sevi. Apmeklētājiem patika un man abu mūziķu performance šķita vismaz interesanta un kvalitatīva, ja vien ne tā Britnija, lol. Kaķis tikmēr stāvēja garajā rindā pie vienas no abām alus teltīm. Var teikt, ka nostāvēja 2/3 no šīs performances rindā. Pēc šī var spriest par apmeklētāju skaitu. Pilna estrāde, ne mazāk.

    Kamēr notiek pēdējie Jumpravas setup darbi, uz skatuves tirinājās "DJ", no sākuma uzlika paskanēt divas simfoniskās dziesmas no Metallica S&M albuma (Master Of Puppets [Live with the SFSO] un šķiet, ka Battery [Live with the SFSO]), pēc tam totālu 90. gadu sākuma tucāru, kamēr pats pie mikrofona tirinājās, bļaustot bulšitu mikrofonā. Dzirdēju viņu minam, ka Dr. Alban esot visu laiku labākais deju mūzikā. Šis āksts ātri visiem apnika un pēc minūtēm 20 šo aizvāca no skatuves uznākošā Jumprava.

    Abos projektoros laika atskaite: 3 minūtes un dilst. Koncertu piesaka un pēdējos publikas sagatavošanas darbus veic Grāvis: pastāsta mazliet par programmu un gaidāmo, par to, ka dzirdēsim vecas, labi zināmas, kā arī retas un citas dziesmas citādā apdarē. Tauta gavilē. Palikušas daždesmit sekundes un Grāvis noskrien no skatuves, uznāk pārējā grupa, tauta jūk prātā.
    Atskan pirmās skaņas un uz skatuves parādās Grāvis, apkāries ar spuldzītēm, kuras no intensīvās dejošanas lido nost viena pēc otras. Skan vecā, labā Jumprava, tikai skaņas ir citādas - sludinātā jaunā apdare, kura no publikas izpelnījās kādas iedzērušas balss komentāru man aiz muguras: "Kur ir Jumprava? Šito Jumpravu es nepazīstu!, dod Jumpravu, kuru pazīstu!"
    Skan arī jaunas vai "jaunas" dziesmas, kuras nekad nebiju dzirdējis. Skanēja tīkami, tīri un kvalitatīvi. Bet nu, gaidīju zināmo dziesmu dzīvās versijas, protams. Tad nu jāparunā par pašu uzstāšanās kvalitāti!

    Jumpravas FAIL:
    - Grāvis uzstāšanās laikā izlaida vairākus vārdus vai pat pantiņus, atklājot apakšā čukstošo fonogrammu. Skaidrības labad jāpiezīmē, ka fonogramma labākajā gadījumā tika lietota kā palīginstruments - kā metronoms vai timeline, lai lietas būtu maksimāli tuvinātas oriģinālam. Uzstāšanās bija autentiska un dzīva!
    - gribējās tomēr veco apdari 1:1, jo tieši vecās dziesmas tieši vecajās skaņās ir tās, kas Jumpravu padarīja par leģendu - par to, kas Jumprava šodien ir. Don't fix what's aint broken! Lai gan tomēr patīkami bija dzirdēt kādu jauninājumu, lai gan tas vairumā gadījumu nebija tik labs un spēcīgs kā oriģināls. Gribējās arī to dzīvo perkusiju... Beigu galā, kas tad tur: statīvs + sliedes gabals vai tērauda plāksne + bungu mikrofons + āmurs. Easy;
    - Grāvis par ātru pasludināja koncertu par beigtu. Pēc minūtes gan Jumprava uzskrēja atpakaļ, atvainojās un informēja, ka viss tomēr nav nospēlēts, un nospēlēja vēl pārīti dziesmu.

    Pūļa FAIL
    Uzreiz, kad tika nospēlēta dziesma Tālu aizgāja, publika ķērca "Atkārtot!" Koncerta vidū, WTH?. Manuprāt, solīds publikas FAIL, kas paradusi, ka pa radio viena dziesma tiek atkārtota fukken 10x. Un vai tiešām Jumpravas repertuārs pūļaprāt ir tik nabadzīgs, ka nepieciešams atkārtot kādu dziesmu uzreiz pēc nospēlēšanas? Tomēr te ir arī Jumpravas WIN - atkārtoja ar! Droši vien upurējot kādas citas dziesmas vietu, kura varēja būt, piemēram, Baltā, kuru ļoti gaidīju, bet nesagaidīju :/

    Jumpravas WIN
    - Interesantas videoprojekcijas, kas labi garšoja kopā ar dziesmām - kadri no PSRS laikiem, kadri no Centrāltirgus, stilistiskas animācijas, Saeimas sēžu ieraksti, u.tml., hehehe;
    - Vecie gabali, ņamma!
    - Industrial atmosfēras un gaumes performance - džeki pie sintiņiem un laptopiem, video projekcijas aizmugurē, migla;
    - Grāvis kārtīgi mauca elektrisko ģitāru un darīja to diezgan daudz. Šāda potenciāla jaunrade apdarē man ir pa prātam, jo jau no paša sākuma Jumprava ir ne tikai "sintezatoru mūzika", kā paši to apgalvo, bet arī rokmūzika.

    Pūļa WIN
    Viss korekti, tīkama atmosfēra un Jumprava tika pavadīta īpaši silti, atsaucīgi un gaidīti. Dziedāšana līdzi notika teju pie katras dziesmas, dziedot arī piedziedājumus bez Jumpravas vokāliem, kad Grāvis aicināja. Forši!

    Spēlētās dziesmas:
    Pēc atmiņas, kārtībai nav nozīmes (ar (!) ir personīgie favorīti)

    Pilsēta (!)
    Prom no pilsētas (!)
    Tālu aizgāja - nospēlēja 2x
    Auto (jaunā versija)
    Zem diviem karogiem (Grāvis piebilda: "Nezinu gan kā mums toreiz to atļāva spēlēt")
    Vēlreiz (!)
    Šeit lejā (!)
    Vēl jāgaida (!)
    Lielais notikums (!)
    Baiga vasara
    Lidmašīna (!)
    Liekos dīvains
    Bundzinieks (!)
    Kino (Grāvis pieteica ar stāstu par meiteni, kurā bija samīlējies un tad vedis uz kino viņu)
    + kādas 5 man nezināmas dziesmas.

    Pēc tam uz skatuves kāpa Busbulis un mēs laidāmies prom mērot naksnīgās nakts stundas (~01:30) ceļu uz Rīgu. Dikti baudāmi gaismas un atmosfēras apstākļi ceļam.

    Subjektīvais pasākuma vērtējums?
    Akustiskie: 7/10
    Jumprava: 9/10
    Pūlis: 7/10
    kopā: 8/10

    Cepums! Ļoti kvalitatīvi iztērēti 5Ls par biļetēm un ~5Ls par alu.